Modernās tehnoloģijas mācīšanās sekmēšanai

Dr.paed.prof.Ilze Ivanova

Straujā tehnoloģiju attīstība izvirza jaunas prasības izglītībai un it sevišķi skolotājam. Dažās sfēras šīs pārmaiņas notiek strauji , bet dažas joprojām ietur konservatīvu politiku šajā aspektā. Kaut gan mūsu skolas ir veidojušās uz zinātniskuma un atklātības principiem, tām tomēr izveidojušās savas attīstības tendences. Pasaule ir kļuvusi savstarpēji saistīta un satīklota. Šādā situācijā ir nepieciešama jauna metodoloģija, kas sekmētu jebkura bērna mācīšanos. Eksistē dažādi mācīšanās veidi .Skolēna vajadzības un vēlmes mainās ļoti strauji. Pasaules notikumu un tehnoloģiju attīstības rezultātā ir izveidojies jauns skolēna tips. Šie skolēni vairs nav pasīvi izglītības patērētāji.

Nodaļas mērķis parādīt IKT iespējas un nozīmi mācīšanās sekmēšanai.

Atslēgas vārdi : IKT , mācīšanās, mācīšanās iemaņas

Mācīšanās 

            Pastāv trīs galvenie viedokļi par mācīšanos:

      Pirmais viedoklis: ...mācīšanos var uztvert kā zināšanu summu, kas tiek apgūta mijiedarbībā ar reaģēšanu uz stimuliem. Tā ir atmiņas un uzvedības attīstīšana, ieskaitot prasmes, zināšanas, izpratni, vērtības un viedumu.

      Otrais viedoklis: ...cilvēki nereaģē uz apkārtējās vides stimuliem; cilvēki ir racionālas būtnes, kam nepieciešama aktīva piedalīšanās, lai mācītos. Cilvēku darbība ir domāšanas rezultāts. Uzvedības izmaiņas tiek novērotas kā rādītājs tam, kas notiek skolēna galvā. Mūsu prāts tiek uztverts kā dators: informācija ienāk, tā tiek apstrādāta un tas noved pie konkrēta rezultāta.

      Trešais viedoklis:...mācīšanos var uztvert kā jaunu domu un spēju attīstības procesu, kas rodas no iepriekšējās situācijas rekombinācijas. Jaunā informācija tiek saistīta ar iepriekšējām zināšanām, jaunas zināšanas veidojas aktīvā veidā.

Izvērtējot augstāk minētos viedokļus, var redzēt, ka mācīšanās nozīme saistīta ar indivīda uzvedības nepārtrauktu izmaiņu, kas ir pieredzes un darbības rezultāts.

Mācīšanās teorijas

Kādi nosacījumi veicina mācīšanos? Kā cilvēki mācās? Dažādas mācīšanās teorijas sniedz atbildes uz šiem jautājumiem. Katra mācīšanās teorija ir vienots sistemātisks viedoklis par indivīda uzvedības izmaiņas procesa raksturu, kā pieredzes un darbības rezultātu.

Mācīšanās teorijas pastāv kopš seniem laikiem un tās cenšas interpretēt mācīšanās fenomenu no filozofiskā, sociālā, bioloģiskā, reliģiskā un psiholoģiskā skatījuma.

Pastāv trīs galvenās mācīšanas teorijas: biheiviorisms, kognitīvisms un konstruktīvisms.

Mācīšanās stili

            Kā skolotājiem, cenšoties veidot izglītojošas aktivitātes, mums jāpatur prātā dažādus mācīšanās stilus. Ja visi skolēni mācītos vienādi, mēs varētu izstrādāt savu mācīšanas paņēmienu, optimizējot skolēnu mācīšanās procesu. Tomēr veids, kādā skolēni mācās, atšķiras, jo viņiem ir individuāla pieeja informācijas uztveršanai un apstrādei. Šie mācīšanās stili ietekmē mācību procesu.

Mūsdienās labi pazīstami mācīšanās stili, kas piemīt skolēniem. Ir vizuālie, audiālie (dzirdes) un kinestētiskie skolēni .

       Vizuālie skolēni mācās vislabāk, izmantojot to, ko viņi var redzēt (diagrammas, izdales materiāli, attēli, video, utt.)

       Audiālie skolēni mācās vislabāk, balstoties uz dzirdi (klausoties lekcijas, diskutējot, runājot, dziedot, utt.)

       Kinestētiskie  skolēni mācās vislabāk, izmantojot praktiskas aktivitātes un fiziski iedarbojoties uz apkārtējo pasauli (eksperimenti, lietu veidošana, utt.). 

            Skolotājiem jāapzinās, ka skolēni mācās dažādi. Viņiem jāveido stundas plāns tā, lai tajā būtu iekļauti audio, video un kinestētiskie komponenti, lai visiem skolēniem, neskatoties uz viņu atšķirīgajiem mācīšanās stiliem, būtu iespēja apstrādāt informāciju.

Mācīšanas paņēmieni

            Skolotājam jāsagatavo savas mācīšanas struktūras vai izglītojošā materiāla vienības. Piemēram, tā varētu būt stunda, uzdevums, daudzizvēļu jautājums, viktorīna, diskusiju grupa, atsevišķa gadījuma izpēte, utt. Visām šim vienībām jābūt noformētām kā patstāvīgām vienībām, atbilstoši skolotāja uzskatam par to, ka viņa skolēni mācās. Sākot veidot izglītojošo materiālu, nepieciešams izvērtēt visas pedagoģiskās pieejas.

Vienkāršas pedagoģiskās pieejas ļauj viegli un ātri radīt saturu, …taču tām pietrūkst elastības, satura bagātības un pārstrādes funkcionalitātes. 

Kompleksas pedagoģiskās pieejas iespējams ir grūti izveidot un tās attīstās lēni,… taču tās sniedz skolēniem daudz aizraujošāku mācīšanās pieredzi. 

Kaut kur starp šīm galējībām ir ideālā pedagoģija, kas ļauj skolotājam prasmīgi radīt izglītojošos materiālus, tajā pat laikā skolēniem sniedzot vissaistošāko mācību pieredzi. 

Piedāvājam labi pazīstamu mācīšanas paņēmienu, kurus var izmantot, lai aktīvi iesaistītu skolēnus un dotu vairāk atbildības viņiem pašiem par savu mācīšanos, apkopojumu un īsu aprakstu. Šos īsos aprakstus un piemērus var izmantot kā noderīgas veidnes savu uzdevumu un aktivitāšu veidošanai.  

Veselā salikšana no daļām (mozaīka)

Klasi sadala vairākās komandās un katra komanda gatavo atsevišķu, bet ar kopējo tēmu saistītu uzdevumu. Kad visi komandas dalībnieki ir sagatavojušies, klase tiek pārdalīta jauktās grupās, kurā ir viens pārstāvis no katras iepriekšējās komandas. Katrs jaunās grupas dalībnieks māca pārējiem grupas locekļiem to, ko viņš bija iemācījies pirmajā grupā, un grupa darbojoties kopā, liekot kopā katra skolēna informācijas daļu un veidojot kopainu, izpilda uzdevumu. (šeit arī nosaukums ‘veselā salikšana no daļām’).

Galerijas aplūkošana

Galerijas aplūkošana ir kooperatīvās mācīšanās paņēmiens, kurā skolotājs izplāno vairākas problēmas/jautājumus un katru jautājumu/problēmu noliek uz atsevišķa galdiņa vai piestiprina pie sienas dažādās vietās (no šejienes nosaukums “galerija”). Skolēni veido tik grupu, cik ir jautājumi, un katra grupa pārvietojas no jautājuma pie jautājuma (no šejienes nosaukums ‘aplūkošana”). Pēc tam kad grupa ir uzrakstījusi atbildi uz pirmo jautājumu, grupa pāriet pie nākoša jautājuma, papildinot to, kas tur jau ir uzrakstīts. Pie pēdējā jautājuma grupas uzdevums ir veidot kopsavilkumu par lapā uzrakstīto un pastāstīt par to pārējo klasei.

Efektīvas diskusijas

Diskusija ir brīnišķīgs veids, lai iesaistītu skolēnus domāšanā un analizēšanā vai jautājuma vienas puses aizstāvēšanā, kas ir labāk nekā klausīties lekciju. Skolēniem jāatbild viens otram, kas ir labāk nekā intelektuāli mijiedarboties vienīgi ar skolotāju. 

Jēdzienu shēmas

Jēdzienu shēmas (nav tas pats, kas prāta kartes) ir shēmas vai diagrammas, kas ietver īsas piezīmes ar kodolīgiem apgalvojumiem, kas apraksta procesus, jēdzienus, un shēmā attēlotās savstarpējās sakarības. Likt skolēniem pašiem ģenerēt savas jēdzienu shēmas ir ietekmīgs veids, lai skolēni izprastu jēdzienus un varētu par tiem pastāstīt citiem. 

Atsevišķa gadījuma pētījuma izmantošana

Atsevišķa gadījuma pētījumus gadiem ilgi veiksmīgi izmanto medicīnas skolās un biznesa koledžās, lai aktīvi iesaistītu studentus atbilstošās specializācijas jomu problēmu risināšanā. Atsevišķa gadījuma pētījuma raksturīgākā iezīme ir studentu iepazīstināšana ar problēmu, lai atrisinātu ar to saistīto situāciju (“gadījumu”). Medicīnas skolās atsevišķu gadījumu pētījums, “gadījums” parasti ir saistīts ar slimu pacientu. Zinātnes studijās, “gadījums” var būt sākot ar sabiedriskās politikas jautājumiem līdz zinātnes pētnieciskiem jautājumiem. Labi atsevišķa gadījuma pētījumi dod skolēniem/studentiem ievērojamu darbības brīvību, lai izlemtu, kā atrisināt problēmu, nevis viņus aiz rokas izvest cauri problēmai; tie sniedz brīnišķīgu iespēju iesaistīt skolēnus mācību darbā.

Debates

Debates var kalpot par noderīgu paņēmienu, lai iesaistītu skolēnus savā mācīšanās procesā. Debates liek skolēniem tikt galā ar sarežģītiem jautājumiem un “nezināmām jomām”. Debates var palīdzēt arī nodrošināt kursa materiālu sasaisti ar ikdienas jautājumiem, kas var uzlabot skolēnu mācīšanos. Debates pilnveido arī skolēnu mutvārdu komunikācijas prasmes.

Tieši laikā mācīšana

Tieši laikā mācīšana (TLM) tika attīstīta kā paņēmiens, lai iesaistītu skolēnus kursa materiāla apguvē pirms stundas un sagatavotu viņus stundai, lai varētu tajā aktīvi iesaistīties. 

Lomu spēles

Lomu spēles un simulācijas stundās var būt lielisks skolēnu iesaistīšanas veids. Labi strukturēta lomu spēle vai simulācijas vingrinājums var aktualizēt reālās dzīves situācijas un likt skolēniem mērķtiecīgi iesaistīties tēmas risinājumā. 

Datori  mācībās

Datori ir ļoti efektīvi mācīšanās līdzekļi un tos var izmantot arī klasē. Mēs varam izmantot sekojošu terminoloģiju, lai aprakstītu, kādā veidā datori tiek izmantoti mācību procesā.

Datora balstīta mācīšanās (Computer Based Learning) attiecas uz datoru lietojumu kā izglītības vides galveno komponentu. Tas attiecas uz datoru lietojumu stundās, klasē, tomēr termins plašākā nozīmē attiecas uz strukturētu vidi, kurā datorus izmanto mācīšanās mērķiem. Terminu parasti atšķir no datoru lietošanas, kurā mācīšanās ir pieredzes perifērs elements (piem., datoru spēles un meklēšana tīmeklī).

  Datora balstīta apmācība (Computer-based training) nozīmē to, ka students mācās, izmantojot speciālu datora apmācības programmu, kas ir saistīta ar viņa nodarbošanos. Tā parasti ir īpaši efektīva, apmācot cilvēkus lietot dažādas datora iespējas, jo šīs programmas var integrēt ar dažādiem pielietojumiem, lai studenti varētu vingrināties apgūstamajā jomā.

Tīmeklī balstīta apmācība (Web-based training) ir apmācības veids, kas līdzinās Datorā balstītai apmācībai, tomēr tā realizējas, izmantojot internetu un tīmekļa meklētājprogrammu. Tīmeklī balstīta apmācība bieži ietver interaktīvas metodes, piemēram, ziņojumu telpu, tērzēšanas telpu, tūlītēju ziņu nosūtīšanu, video konferences, diskusiju tīklus. Tā parasti ir mācīšanās līdzeklis katram savā ātrumā un sistēmas atļauj tiešsaistes pārbaudījumus un izvērtēšanu noteiktos posmos.

Elektroniskā mācīšanās jeb e-mācīšanās ir vispārējs termins, kas attiecas uz mācīšanos, izmantojot datoru. To lieto ļoti daudzos kontekstos, tāpēc ir būtiski saprast, ko mēs domājam, runājot par ‘e-mācīšanos’. Daudzos aspektos to parasti asociē ar advancētu mācīšanās tehnoloģiju jomu, kura saistās gan ar tehnoloģijām, gan atbilstošajām metodēm mācību procesā izmantojot datoru tehnoloģijas (tīklojuma un/vai multimediju tehnoloģijas). E-mācīšanās ir dabiski piemērota tālmācībai un elastīgai mācīšanās, bet to var izmantot arī kopā ar tiešo (face-to-face) mācīšanu, un tad parasti lieto terminu Sapludinātā mācīšanās (Blended learning). E-Mācīšanās var attiekties arī uz izglītojošā tīmekļa vietnēm, kas skolēniem piedāvā mācīšanās scenārijus, darba lapas un interaktīvus vingrinājumus. E-mācīšanās procesā var izmantot daudzas tehnoloģijas, ieskaitot:

E- mācīšanās priekšrocības

E- mācīšanās būtiskākās priekšrocības ir elastīgums, ērtums un iespēja darboties jebkurā vietā, kur ir interneta pieslēgums un atbilstoši savam mācīšanās ātrumam. E-nodarbības ir asinhronas, kas ļauj skolēniem piedalīties un izpildīt uzdevumus atbilstoši savai dienas aizņemtībai. Tas dara e-mācīšanos par būtisku iespēju tiem, kuriem ir citi pienākumi, piemēram, ģimene un darbs vai kuri nevar piedalīties citu iemeslu dēļ, piem., kādas invaliditātes dēļ. Būtiski ir arī transporta izdevumu (un laiks), kas nav jātērē, lai dotos uz mācību vietu. Atšķirībā no mācīšanās klasē, skolēni var atkārtot e-mācīšanās kursu, nemaksājot par to atkārtoti. Vispārīgi pieņemts, ka sākotnējā maksa par e-mācību implementēšanu ir ļoti dārga, bet apmācības maksa (uz cilvēku) ievērojami samazinās, ja e-mācīšanās kursa materiālu izmanto lielāks skaits cilvēku. Citas e-mācīšanās priekšrocības ir iespēja komunicēt ar citiem, neskatoties uz attālumu, lielāka pielāgošanās skolēnu vajadzībām, lielāka mācīšanās pieredzes dažādība, izmantojot multimedijus un mācību materiālu neverbālo prezentēšanu.

e- mācīšanās trūkumi

E-mācīšanās process neietver tiešo saskarsmi ar skolotāju. E-mācīšanās kritizētāji polemizē, ka šis process vairs nav “pedagoģisks” šī vārda plašākajā filozofiskajā nozīmē. E-mācīšanās aizstāvji apgalvo, ka šī kritika lielā mērā ir nepamatota, jo cilvēku mijiedarbību var sekmēt audio vai video tīmekļa konferenču programmas, diskusiju telpas, un daudzi vidusskolēni atbalstītu e-mācīšanos, ja tā neasociētos ar daudz ekstremālākām versijām, kas cenšas pilnībā izslēgt tiešu skolotāja-skolēna saskarsmi. Bieži piemin izolētības izjūtu, ar kuru saskaras tālmācības studenti, lai gan diskusiju forumi un cita datora balstīta komunikācija faktiski var palīdzēt to uzlabot un it īpaši bieži vien var rosināt studentus satikties personiski, lai gan tiešās (face-to-face) tikšanās bieži vien nav iespējamas sakarā ar studentu dažādo fizisko atrašanās vietu.

Diskusiju grupas var veidot arī tiešsaistē. Jebkura veida cilvēku saskarsmi, docētāji- studenti, kā arī students-students, būtu jāveicina.

Datoru izmatošana klasē: vai ar to pietiek?

Paturot prātā veidu, kā skolēni mācās, nedaudz padomāsim

Ø  Vai ir iespējams izmantot tehnoloģijas, lai veicinātu mācīšanās procesu? 

Ø  Vai ir kādi ierobežojumi?

Datora izmantošana stundā ne vienmēr ir mācīšanās galvenais aspekts. Zinātnieki visā pasaulē ir salīdzinājuši tehnoloģiju efektīvu un mazāk efektīvu lietojumu. Mūsdienās mēs apgalvojam, ka datoru izmantošana ir veiksmīga, ja tā ietver vienu vai vairākus no sekojošiem faktoriem:

                                           Kritiskās domāšanas prasmes

                                           Pielāgošanās un skolēnu intereses

                                           Cilvēku mijiedarbība

                                           Studentu sadarbība

                                           Pieskaņošanās cilvēkiem ar dažādu invaliditāti

                                           Trenēšanās vingrinājumi, lai labāk atcerētos

                                           Ar reālo dzīvi saistītu uzdevumu izpilde

                                           Sarežģītu, kompleksu uzdevumu izpilde

No otras puses, izmantojot Internetu klasē, dod skolotājiem iespēju viegli atrast multimediju mācību materiālus, kurus var rast pedagoģisku pielietojumu stundās.

Ir pilnīgi skaidrs, ka mums jāņem vērā viss augstāk minētais, veidojot pedagoģiskas aktivitātes saistītas ar datoru izmantošanu.   

Datoru izmantošana stundās ir efektīvāka

Padomāsim, kāpēc ir jāizmanto datorus stundās? Ko mēs no tā sagaidām? Datoru izmantošana ved pie efektīvas mācīšanās vides, kurā skolēni ir iesaistīti un aktīvi piedalās. Tas ir būtiski skolēnu mācīšanās procesam. Skolēni daudz labāk mācīsies un atcerēsies darot. Tradicionāla stunda lekcijas formā, kas balstās uz satura prezentēšanu, ko veic skolotājs, parasti neveicina skolēnu aktīvu piedalīšanos un iesaistīšanos. Pat ja skolēni pieraksta informāciju, ko redz uz tāfeles vai prezentācijas slaidos, viņi aktīvi nepārstrādā šo informāciju. Tikai daži skolēni ir iesaistīti domāšanā, salīdzināšanā, analīzē skolotāja runāšanas laikā.

Mēs varam teikt, ka ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc mums vajag iekļaut datoru mācīšanās paņēmienos.  

Interaktivitāte: mēs varam izmantot tērzēšanas telpas (tiešsaites interaktivitāte caur tekstu, skaņu un video), ziņojumu telpu (nesaistes interaktivitāte), forums (electroniskās diskusijas saraksts, kurā ziņas tiek sakārtotas pēc tēmām), utt. 

Sadarbība: Ir daudz datora lietojumu, kas ļauj skolēniem strādāt kopā, savienojot daudzas klases vai skolēnus klasē. Skolotājs pats, izmantojot datoru, var izveidot sadarbības aktivitātes.

Pielāgošanās: Runas atpazīšanas programmatūru izmanto, lai palīdzētu skolēniem ar fiziskiem un redzes traucējumiem iemācīties rakstīt. Iespēja ātri atkārtot, izmantojot tekstapstrādes programmas kopā ar pareizrakstības pārbaudīšanas iespējām, uzlabo skolēnu rakstīšanu. Audio ierakstus ļoti plaši izmanto angļu valodas kā svešvalodas stundās un valodu laboratorijās.

Atcerēšanās: Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka skolēniem, kuriem ir problēmas pamata prasmju jomā, var gūt labumu uz datora katru reizi  vingrinoties un apgūstot nelielu vielas daļu. Lai atcerētos nepieciešamos faktus, nepārtrauktas vingrināšanās programmas var nodrošināt efektīvu darbošanos skolēna problēmjomās un var paātrināt mācīšanos.

Domāšanas līdzekļi: Datoriem ir būtiskas priekšrocības virknē jomu salīdzinot ar cilvēkiem. Tie var uzkrāt milzīgu daudzumu informācijas, kuru tie nekad neaizmirsīs; tie var organizēt un ātri atsaukt atpakaļ šo informāciju, un tie var ļoti ātri veikt sarežģītus aprēķinus. Jaunākā datora lietojumu paaudze izmanto šīs datora priekšrocības, lai palīdzētu skolēniem risināt daudz sarežģītākas problēmas, veikt daudz sarežģītākus uzdevumus nekā iepriekš. 

“Pašregulējoša mācīšanās”

Mēs varam definēt jēdzienu “pašregulējoša mācīšanās” kā mācīšanās procesu, kurā skolēni patstāvīgi izvirza savus mērķus, uzdevumus, plānus, uzvedības noteikumus un izvērtēšanas paņēmienus. Mācīšanās var būt efektīva tikai tad, ja skolēni aktīvi apstrādā pieejamo informāciju. 

No otras puses, kad skolotājs nodrošina datora balstītu mācīšanās vidi, šķiet, ka dators veicina skolēnu darbošanos atbilstoši mēģinājumu-un-kļūdu pieejai nevis orientēšanos uz problēmu-vai-mērķi. Ir svarīgi, ka skolēni materiāla apstrādes procesā tiek vadīti un lai viņi varētu attīstīt noteiktus paņēmienus, lai izvairītos no pašregulējošas mācīšanās kļūmēm.

Turklāt informācijas daudzums, ko sniedz tīmeklis, var novest pie informācijas pārpildes, neatbilstības, nelineārās struktūras dēļ, vides dažādības funkcionalitātes nesakarīguma.

Turklāt efektīvas mācīšanās pamata nosacījums ir skolēnu motivācija.

Labi zināms, ka pastāv divu veidu motīvi:

Iekšējā motivācija: iekšējās motivācijas rezultāts ir augstas kvalitātes mācīšanās un radošums. Interese par mācīšanās aktivitāti kļūst iekšēja, ja skolēns pašu uzdevumu uztver kā tādu, kas sniedz apbalvojumu.

Ārējā motivācija: Skolēns, kurš ir ārēji motivēts par mācīšanās aktivitāti, darbojas, cenšoties sasniegt mērķi, kuru ir izvirzījis kāds cits, nevis viņš pats.

Tīmekļa līdzekļu izmantošana klasē jāorganizē tā, lai tā veicinātu pašregulējošos mācīšanos, sekmējot skolēnu iekšējos motīvus.

Problembalstīta mācīšanās

Problēmbalstīta mācīšanās (PBM) ir “aktīvas mācīšanās” pedagoģiskais paņēmiens, kuru bieži izmanto augstākajā izglītībā, bet to var pielāgot ari vidusskolēniem.   Šī pedagoģiskā paņēmiena galvenās iezīmes ir:

      Problēma: ...mācīšanos virza atvērtas problēmas.

      Sadarbības process: ...skolēni/studenti mācās nelielās kooperatīvās grupās.

      Skolotāja loma:...skolotājs darbojas kā mācīšanās veicinātājs, nevis kā zināšanu sniedzējs.

Veidojot PBM aktivitāti, ir svarīgi sākt ar reālās pasaules problēmu vienkāršotu variantu. Skolotājs pakāpeniski var pievienot komponentes. Šis pakāpeniskums, skolēniem pakāpeniski gūstot zināšanas, motivē viņus. Skolotāja loma ir vadīt mācīšanās procesu, nevis sniegt zināšanas. Mācīšanās procesa laikā ir ļoti svarīgi sniegt skolēniem atgriezenisko saiti un nodrošināt refleksiju/pārdomāšanu. 

Prasme risināt problēmas mūsdienās ir būtiska. Risinot problēmas, skolēni var attīstīt kognitīvos paņēmienus, lai analizētu neparedzētas, slikti strukturētas situācijas, rodot jēgpilnus risinājumus. Skolēnu iesaistīšanās šādu problēmu risināšanā, paaugstina viņu kritiskās domāšanas prasmes, palīdzot viņiem mijiedarboties ar reālo dzīvi.

No otras puses, labi strukturētas problēmas, kas tiek piedāvātas tradicionālā stundā, kur ir iespējama tikai viena pareizā atbilde, iemāca skolēniem risinājumu, bet neko daudz par risināšanas procesu. Reālā dzīvē mēs reti atkārtojam tos pašus soļus, lai atrisinātu problēmu, tāpēc nemainīgu risinājumu secība labi strukturētās problēmās reti ir pārnesama uz citu situāciju. Tā vietā reālās dzīves problēmas piedāvā vienmēr mainīgus mērķus, kontekstus, saturu, šķēršļus un nezināmo, kas ietekmē to, kā šo problēmu jārisina. Lai gūtu panākumus izvēlētajā profesijā, skolēniem jāvingrinās risināt slikti strukturētas problēmas, kas atspoguļo dzīvi ārpus klases. Šī prasme ir problēmbalstītas mācīšanās mērķis.  

Projektā balstīta mācīšanās

Projektā balstīta mācīšanās akcentē mācīšanās aktivitātes, kar ir ilgstošas, interdisciplināras un skolēncentrētas. Atbilstoši šai metodei skolēniem pašiem jāorganizē savu darbu un jāmenedžē savu laiku. Projektā balstītā mācīšanās procesā skolēni sadarbojas, strādājot kopā, lai izprastu, kas notiek. Projektā balstīta mācīšanās atšķiras no pētnieciskas aktivitātes ar savu akcentu uz sadarbīgo mācīšanos. Bez tam projektā balstīta mācīšanās atšķiras no tradicionālās pētnieciskās darbības, liekot uzsvaru uz skolēnu pašu artefaktu radīšanu, lai atspoguļotu to, ko viņi ir iemācījušies. Tīmeklis (www) ir laba struktūra, lai veidotu projekta aktivitātes.

Padomi par projektā balstītas mācīšanās izmantošanu

Skolotājam jāpatur prātā daži pamata jautājumi pirms projekta veidošanas skolēniem:

      Kad izmantot projektā balstītu mācīšanos: Projektā balstīta mācīšanās ir veidota, lai to izmantotu sarežģītu jautājumu risināšanai, kad nepieciešams, lai izpratnes veidošanai skolēni kaut ko pētītu. Nav lietderīgi to izmantot faktuālai informācijai, kuru ir viegli iemācīties. Piemēram, skolēniem var likt pārbaudīt ūdens kvalitāti vietējā upē, lai uzzinātu par savu vietējo vidi un apkārtējās vides elementiem, kas to ietekmē. 

      Projekta nosaukums: projekta nosaukumam izvēlies kaut ko reālu un saistītu ar skolēnu dzīvi.

      Tehnoloģiju lietojums: nodrošini skolēniem uz tehnoloģiju lietošanu orientētus līdzekļus, lai veicinātu pētnieciskās spējas

      Sadarbība: balsti projektu uz skolēnu sadarbošanos

      Paildzini laiku: projekta veikšanas ilgumam jābūt pietiekami garam, lai skolēni būtu iesaistīt (vismaz 3 nedēļas).

      Prasība pēc rezultāta: skolēniem jārada sava pētījuma rezultātu (prezentācijas fails, teksta dokuments, kopsavilkums, utt.).

Kas ir Webquest?

WebQuest ir uz pētniecisko darbību orientēta stunda, kurā lielākā daļa informācijas vai visa informācija, ar kuru skolēni strādā nāk no tīmekļa. Skolēni lasa, analizē un sintezē informāciju, darbojoties tīmeklī (www). Tā ir ļoti konstruktīva mācīšanas metode, kurā skolēni aktīvi veido savu izpratni par kādu tēmu. Pētījums parasti balstās uz reālās dzīves jautājumiem vai problēmām. Internets stundā ienes aktuālos notikumus. Parasti meklējumu iedala sekojošos soļos: 

      ievads

      uzdevums

      process

      izvērtēšana

      secinājums

      skolotāja viedoklis

Skolēni parasti veic kooperatīvajās grupās. Katram skolēnam katrā grupā ir noteikta “loma” vai viņam ir jāpēta konkrēts jautājums. WebQuest bieži ir lomu spēles scenārija forma, kur skolēni atdarina profesionālus pētniekus vai vēsturiskas personas.

WebQuests, ir lielisks līdzeklis skolotājiem izmantošanai klasē. Skolotājs var meklēt WebQuests par noteiktu tēmu internetā vai arī izveidot savu, izmantojot Microsoft Frontpage vai Microsoft Word. Skolotāja paša izveidots WebQuest ļauj skolēniem dažādu uzdevumu veikšanai izmantot dažādas programmas, piem., Microsoft Word, PowerPoint, Access, Excel, un Publisher. Skolotāji var izmantot šo līdzekli, lai radītu WebQuest projektu. Projektā var vērtēt, kā skolēni lieto Microsoft Office Programs, World Wide Web, veicot WebQuest uzdevumus. WebQuest ir lielisks veids, kā integrēt tehnoloģijas klasē. WebQuest var radīt un izmantot pat bez interneta pieslēguma, ja skolotājs to saglabājis savā datorā.

Kas ir meklētājprogramma?

Meklētājprogrammas ir tīklojuma lietojumi, kas ļauj mums atrast un iegūt informāciju internetā, izmantojot vienkāršus atslēgas vārdus. Mūsdienās www.google.com ir vispopulārākā meklētājprogramma. Parasti tīmekļa lapas, pie kurām atgriežas, atrodas pašā saraksta augšā un tām ir lielāka korelācija ar tēmu, par kuru tu meklē informāciju (…taču tas var arī vienmēr nebūt tā).

Kas ir meta meklētājprogramma?

Meta-meklētājprogramma ir meklētājprogramma, kas vienlaicīgi noraida tavus atslēgas vārdus uz vairākām individuālā meklētājprogrammām. Sekunžu laikā tu saņem rezultātus no visām iesaistītajām meklētājprogrammām. Meta-meklētājprogrammām nav savas ierakstīto tīmekļa lapu datu bāzes; tās nosūtu tavu pieprasījumu uz datu bāzēm, kuras uztur citas meklētājprogrammu kompānijas.

Kas ir Web 2.0 vai Social internet?

Web 2.0 attiecas uz tīmekļa balstītas kopienas un apsaimniekoto pakalpojumu otro paaudzi, piem., sociālā tīklojuma vietnes, wikis un folksonomies, kuru mērķis ir veicināt lietotāju radošumu, sadarbību un dalīšanos informācijā. Lai gan termins rosina domāt par jaunu Tīmekļa versiju, tas neattiecas uz nevienu tehniskās specifikācijas modernizāciju, bet uz izmaiņām veidos, kā programmatūras attīstītāji un lietotāji izmanto internetu.

  Termins "Web 2.0" attiecas arī uz tīmekļa vietņu pāreju no izolētām informācijas krātuvēm uz savstarpēji saistītām platformām, kas lietotājam darbojas kā programmatūra. Web 2.0 ietver arī sociālo elementu, kad lietotāji rada un izplata saturu, bieži vien ar atļauju to lietot un nodot tālāk. Viens no saņemtajiem rezultātiem ir Tīmekļa ekonomiskās vērtības pieaugums, jo lietotāji var vairāk darboties tiešsaistē.

Otrās valodas apguvē, daži uztver Web 2.0 tehnoloģijas kā jaunas un attīstošās tehnoloģijas. Tādas tehnoloģijas kā video, dalīšanās ar failiem, blogi, wiki un podcasti ir kļuvuši ļoti populāri valodas skolotāju un skolēnu starpā. Izmantojot šos “jaunos līdzekļus”, lietotāji akcentē sadarbības un kopienas veidošanas aspektus.

Kas ir  del.ic.ious web site?

Vietne del.icio.us (izrunā kā angļu valodas vārdu "delicious") ir sociāls grāmatzīmes tīmekļa pakalpojums, lai uzglabātu, dalītos un atklātu jaunas tīmekļa grāmatzīmes. Tiek izmantota nehierarhiska atslēgas vārdu katogoriju sistēma, kurā lietotāji var savām grāmatzīmēm pievienot vairākus brīvi izvēlētus atslēgas vārdus. Ir pieejams arī kopīgs saraksts ar katra lietotāja grāmatzīmēm. Kolektīvais raksturs ļauj aplūkot grāmatzīmes, ko veidojuši līdzīgi domājoši lietotāji.

Visu, ka ir ievietots del.icio.us, var publiski apskatīt, izmantojot noklusējumu, lai gan lietotājs var atzīmēt atsevišķas grāmatzīmes kā privātas un importa grāmatzīmes ir privātas ar noklusējumu. Tiek uzsvērts publiskais aspekts; uzsvars nav uz privātu (“nav apskatāms citiem”) grāmatzīmju kolekcijas uzkrāšanu.

Kas ir YouTube web site?

YouTube ir vietne, lai dalītos ar video, kurā lietotāji var augšupielādēt, skatīties un dalīties ar video klipiem. Šī vietne izmanto Adobe Flash tehnoloģiju, lai parādītu ļoti plašo video dažādību, ieskaitot TV klipus un mūzikas video, kā arī amatieru veidojumus, kā video blogus un īsus oriģinālus video. 

Nereģistrējušies lietotāji var skatīties lielāko daļu video, bet reģistrētajiem lietotājiem ir atļauts augšupielādēt neierobežotu skaitu video. Daži video ir pieejami tikai lietotājiem vecumā no 18 gadiem vai vecākiem (piem., video ar potenciāli aizvainojošu saturu). Pornogrāfijas augšupielāde nav atļauta. Līdzīgi video, ko nosaka pēc nosaukuma un etiķetes, parādās dotā video ekrānā pa labi. Darbības otrajā gadā YouTube funkcijas papildinājās, lai sekmētu lietotāju iespējas ievietot ‘atbildes’ uz video un parakstīties uz informācijas saņemšanu par saturu.

Kas ir RSS?

RSS pieder pie tīmekļa grupas, kuru izmanto, lai publicētu bieži atjaunotu saturu, piemēram, bloga informāciju, ziņu virsrakstus vai podcastus. RSS dokuments, kuru sauc par „feed” (padodamais materiāls), „web feed”vai „channel” ietver vai nu satura kopsavilkumu no saistītām tīmekļa lapām vai pilnu tekstu. RSS dod iespēju cilvēkiem sekot līdzi iemīļotajam tīmekļa vietnēm automatizētā veidā, ka sir vieglāk nekā pārbaudīt tās manuāli..

            RSS saturu var lasīt, izmantojot programmatūru "RSS reader," "feed reader" vai "aggregator." Lietotājs parakstās uz Padodamo materiālu, ievadot saiti lasītājā vai noklikšķinot RSS ikonu meklētājprogrammā, kas veic parakstīšanās procesu. Lasītājs regulāri pārbauda jauno materiālu, uz kuru lietotājs ir parakstījies, lejupielādē ikvienu jaunumu.

Kas ir blogs vai WebBlog?

Blogs it tīmekļa vietne, kurā ieraksti tiek veikti hronoloģiskā secībā un parasti tiek atspoguļoti apgrieztā hronoloģiskā kārtība. Blogs var lietot arī kā darbības vārdu ar nozīmi uzturēt vai pievienot blogam saturu.

Daudzi blogi piedāvā komentārus vai ziņas par konkrētu tēmu; citi funkcionē kā daudz personiskākas tiešsaistes dienasgrāmatas. Tipisks blogs apvieno tekstu, attēlus un saites uz citiem blogiem, tīmekļa lapām un citiem ar tēmu saistītiem medijiem. Iespēja lasītājiem atstāt savus komentārus interaktīvā veidā ir svarīga daudzu blogu sastāvdaļa. Vairums blogu galvenokārt ievieto tekstu, lai gan daži pievēršas mākslai (artblog), fotogrāfijām (photoblog), īsiem aprakstiem (sketchblog), video (videolog), mūzikai (MP3 blog), audio (podcasting) un ir sociālā medija plašāks tīklojums. 

Kas ir  Wiki?

Wiki ir datora programmatūras veids, kas ļauj lietotājiem viegli radīt, rediģēt un sasaistīt tīmekļa lapas. Wiki bieži izmanto, lai veidotu sadarbības tīmekļa vietnes, kopienas tīmekļa lapas, un dažādi biznesi tās instalē arvien vairāk, lai nodrošinātu pieejamus un efektīvus Intranetus vai lai izmantotu Zināšanu menedžmentu. Mēs varam teikt, ka “tā ir visvienkāršākā tiešsaistes datu bāze, kāda vien var darboties”.

Viens no vislabāk pazīstamajiem Wiki ir Wikipedia.

Kas ir podcast?

Podcast ir digitāls mediju fails vai radniecīga šādu faili kolekcija, kuru izplata Internetā, izmantojot sindikāta padeves portablu mediju pleijeri un personisko datoru. Līdzigi jēdzienam “radio”, tas var attiekties gan uz pašu saturu vai metodi, ar kuru tas ir apvienots sindikātā; pēdējo tad arī apzīmē ar podcasting.  Podcast autoru vai apsaimniekotāju bieži sauc par podcaster.

Jēdziens “podcast” ir vārdu “iPod”un “broadcast” (pārraide) savienojums. Apple iPod ir portablo mediju pleijeru zīmols, kuram tika izveidoti pirmie podcasting oriģināli (skat. podcasting vēsturi). Šie scenāriji ļauj podcastus automātiski pārraidīt uz mobļio ierīci pēc tam, kad tie ir lejupielādēti.

Lai gan podcasteru tīmekļa lapas var piedāvāt arī tiešu lejupielādi vai to satura straumēšanu, podcast atšķiras no citiem digitāliem mediju formātiem ar savu spēju apvienoties sindikātos, ar iespēju parakstīties uz tiem un automātiski lejupielādēt, ja tiek pievienots jauns saturs, izmantojot apkopotāju (aggregator) vai pievadīt lasītājam, kurš spēj nolasīt padeves formātu, piemēram, RSS vai Atom.

Kas ir prāta kartes (mind mapping) līdzeklis?

Prāta karte ir diagramma, kuru lieto, lai parādītu vārdus, idejas, uzdevumus vai ko citu, kas savā starpā ir saistīti un izkārtoti aplī ap pamata atslēgas vārdu vai ideju. To izmanto, lai ģenerētu, vizualizētu, strukturētu un klasificētu idejas, un kā palīglīdzekli mācībās, organizēšanā, problēmu risināšanā, lēmumu pieņemšanā un rakstīšanā.

Tā ir ap tēlu centrēta diagramma, kas attēlo semantiskās vai citas sakarības starp informācijas daļām. Parādot šīs sakarības apļveidā, nelineārā grafiskā veidā, tā veicina prāta vētras pieeju jebkuram no dotajiem organizatoriska rakstura uzdevumiem, novēršot šķērsli, ka sākotnēji tiek izveidota patiesi atbilstoša vai nozīmīga konceptuāla struktūra, kurā darboties.

Prāta karte līdzinās semantiskajam tīklam vai kognitīvajai kartei, taču tai nav formālu ierobežojumu uz lietotajām sasaitēm.

Elementi tiek izkārtoti intuitīvi atbilstoši jēdzienu svarīgumam un tie tiek organizēti grupās vai jomās. Vienotais informācijas semantiskās struktūras grafiskais formulējums, lai sakopotu zināšanas, var palīdzēt atsaukt atmiņā informāciju.

Kas ir Jēdzienu karte?

Jēdzienu kartes veidošana ir paņēmiens, lai vizualizētu attiecības starp dažādiem jēdzieniem. Jēdzienu karte ir diagramma, kas parāda attiecības starp jēdzieniem. Jēdzieni tiek saistīti ar marķētām bultām uz leju ejošā hierarhiskā struktūrā. Attiecības starp jēdzieniem formulētas ar saistošiem vārdiem, piem., “izraisa”, “rezultātā noved pie”, “pieprasa”, vai “saistās ar”.

Izmantotie avoti

1. Partnership for 21^st Century Skills, Learning for the 21^st Century: a Report and MILE Guide for21st Century Skills, Partnership for 21^st Century Skills, Washington, DC, 2003.

2. D. Jonassen, J. Howland, J. Moore, and R. Marra, Learning to Solve Problems with Technology: a Constructivist Perspective, 2^nd Edition, Prentice Hall, Upper Saddle River, NJ, 2003. .

3. M. Prensky, Digital Game-based Learning, McGraw-Hill, New York, NY, 2001.

4. BellSouth Foundation, The Growing Gap Between Schools and Students, BellSouth Foundation, Atlanta, GA, 2004.

5.Oblinger, D. (2003). Understanding the New Students. Educause. Retrieved on July 10, 2005 from http://www.educause.edu/ir/library/pdf/erm0342.pdf.

6.Saveri, A,. Rheingold, H., Vian, K., (2005). Technologies of Cooperation. Institute for the Future. Retrieved on July 9, 2005

7. http://www.learning-theories.com/: Theories and Models of Learning for educational research and practice. The site is hosted by the "Leading Education ans Social Research Institute of Education"University of London

8. http://www.udel.edu/pbl/problems/: Problem-Based Learning examples addressed by the University of Delaware.

9. http://www.webquest.org/index.php: The most complete and current source of information about the WebQuest Model. Whether you're an education student new to the topic or an experienced teacher educator looking for materials, you'll find something here to meet your needs.

10. http://www.mindtools.com/memory.html: A set of ideas-activities that can be used by teaches improving student's memory

11. http://www.graphic.org/goindex.html: A set of tools that may help in graphical representation of students' learning (graphic organizers, concept mapping, mind mapping examples)

12.http://www.eduref.org/Virtual/Lessons/Guide.shtml: Lesson preparation